Augšāmcēlies Kristus Pestītājs, parādīdamies saviem mācekļiem, deva mums apsolījumu: “Es esmu pie jums ikdienas, līdz pasaules galam” (Mt. 10, 20). Kristus – nāves Uzvarētājs ir ar mums. Lai tad nu visas mūsu bailes atkāpjas no mums, kā atkāpjas tumsa, rīta gaismai uzaustot. Mūsu pestīšanas ienaidnieks, velns, sēj šķelšanos un naidu starp cilvēkiem, bet nocietinātā un niknā dvēseles stāvoklī cilvēks nav spējīgs pieņemt Dievišķo piedošanas un mūžīgās dzīves – Svētās Pashas dāvanu. Šodien īpaši svarīgi, lai mēs ar sirdi un dvēseli, ar visu savu būtību vērstos pie Kristus, pārvarētu jebkādu šķelšanos, tiektos pēc Dieva svētītās un mums novēlētās vienotības un miera. Lai mūsu labie darbi ir tie, kas sludina par Augšāmcēlušos Kristu. Šajās Pashas dienās iepriecināsim, būsim iejūtīgi un rūpēsimies par cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, sasildīsim viņus ar savu siržu siltumu.
“Šī diena ir tā diena, kuru darījis Tas Kungs, priecāsimies un līksmosim tajā”. Svētie apustuļi pēc viņu Dievišķā skolotāja krusta nāves bija baiļu pārņemti un apmulsuši “jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem” (Jņ. 20, 9).
Tomēr, kad Augšāmcēlies Kristus parādījās mācekļiem, tad viņu sirdis piepildījās ar dzīvu, dedzīgu ticību un gaišu prieku, kas kļuva par apustuļu labās vēsts galveno būtību. “Priecājieties Tajā Kungā vienmēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties” (Fil. 4, 4), vēršas apustulis Pāvels pie Filipiešiem. Nenogurstoši slavinot mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu, priecāsimies kopā ar svētajiem apustuļiem un ieiesim mūžīgās un pestījošās Kristus Pashas priekā.