Dzīvesstāsts. Svētais lielmoceklis un dziedinātājs Panteleimons dzimis Vifinijā (Mazāzijā) pilsētā Nikomīdijā, pazīstamā pagāna Evstorgija ģimenē. Viņam tika dots vārds Pantoleons (kas nozīmē «pēc visa ir lauva»), tā kā vecāki vēlējās redzēt viņā vīrišķīgu un drosmīgu jaunieti. Māte, svētā Evvula (piemiņas diena 30.martā), audzināja dēlu kristīgā ticībā, bet agri pabeidza savas zemes gaitas. Tad tēvs atdeva viņu pagānu skolā, pēc tam mācīja viņam medicīnas mākslu pie ievērojamā Nikomīdijas ārsta Evfrosina. Pateicoties daiļrunībai, mākai labi izturēties un skaistumam, jaunais Pantoleons tika stādīts imperatora Maksimiana (284-305) priekšā, kurš nolēma atstāt viņu par galma ārstu.
Tajā laikā Nikomīdijā slepeni dzīvoja priesteri Ermolajs, Ermips un Ermokrats, kuri palika dzīvi pēc 20 tūkstošu kristiešu sadedzināšanas (piemiņas diena 28. decembrī) Nikomīdijas dievnamā 303. gadā un svētmocekļa Anfīma ciešanām (piemiņas diena 3.septembrī). Pa savas vientuļās mājiņas logu svētais Ermolajs nereti redzēja glītu jaunekli un saskatīja viņā izredzēto trauku Dieva svētībai. Reiz priesteris pasauca Pantoleonu pie sevis un uzsāka sarunu ar viņu, kuras laikā izklāstīja viņam kristietības pamatu īstenību. Kopš tās reizes Pantoleons katru dienu nāca pie svētmocekļa Ermolaja un ar baudu klausījās to, ko viņam atklāja Dieva kalpotājs par Saldo Jēzu Kristu.
Reiz nākot no sava skolotāja uz mājām, jauneklis ieraudzīja mirušo bērnu, kuru bija sakodusi indīga čūska, kura locījās tepat blakus zēnam. Pantoleonam palika bērna žēl, un viņš sāka lūgt Dievu atgriezt bērnu pie dzīvības, bet indīgo čūsku nonāvēt. Viņš stingri nolēma, ka, ja Dievs izpildīs viņa lūgšanas, viņš kļūs par kristieti un pieņems Svēto Kristību. Ar Dievišķo svētību bērns tapa dzīvs, bet čūska tika sarauta gabalos izbrīnītā Pantoleona acu priekšā.
Pēc šī brīnuma svētais Ermolajs kristījis jaunekli Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Septiņas dienas jaunapgaismotais pavadījis pie sava garīgā skolotāja, uzņemot savā sirdī svētā Evaņģēlija Dieva atklāsmes patiesību. Kļūstot par kristieti, Pantoleons bieži sarunājās ar savu tēvu, atklājot viņam pagānisma melīgumu un pakāpeniski sagatavojot viņu kristietības pieņemšanai. Tajā laikā Panteleons bija jau labi pazīstams kā labs ārsts, tāpēc pie viņa atveda aklo, kuru neviens cits nespēja izdziedināt. «Gaismu tavām acīm atgriezīs gaismas Tēvs. Dievs ir patiess,» teica viņam svētais, «mana Kunga Jēzus Kristus vārdā, kurš apgaismo neredzīgos, kļūsti redzīgs!» Aklais tepat kļuva redzīgs, un kopā ar viņu garīgi apgaismojās arī svētā tēvs Evstrogijs, un abi ar prieku pieņēma Svēto Kristību.
Pēc tēva nāves svētais Pantoleons veltījis savu dzīvi sirgstošajiem, slimajiem, ubagiem un nabagiem. Viņš bez naudas dziedināja visus, kas vērsās pie viņa, gāja pie cietumniekiem, dziedinot visus ne tik ar medicīniskiem līdzekļiem, cik piesaucot To Kungu Jēzu Kristu. Tas izsauca skaudību, un ārsti nodeva imperatoram, ka svētais Pantoleons ir kristietis un dziedina kristiešu cietumniekus.
Maksimians centās pierunāt svēto atspēkot denunciāciju un upurēt elkiem, bet svētais izredzētais cietējs Kristus dēļ un labumu devējs ārsts apliecināja sevi par kristieti un imperatora acu priekšā izdziedināja trieka ķerto: «Tā Kunga Jēzus Kristus vārdā, celies un topi vesels», teicis svētais Pantoleons, un slimnieks tai pašā mirklī tika izdziedināts. Sadusmotais Maksimians pavelēja nonāvēt izdziedināto, bet svēto Pantoleonu nodot briesmīgām mocībām. «Mūsu Kungs, Jēzu Kristu! Parādies man šai brīdī, dod man pacietību, lai es varētu panest mokas līdz galam!» lūdzās svētais un sadzirdēja balsi: «Nebaidies, Es esmu ar tevi.» Tas Kungs parādījās viņam «priestera Ermolaja tēlā» un stiprināja pirms ciešanām. Lielmocekli Pantoleonu pakāra kokā un plēsa viņa miesu ar dzelzs āķiem, svilināja ar svecēm, stiepa uz riteņa, meta verdošā alvā, meta jūrā ar akmeni kaklā. Bet visos spīdzināšanas veidos drosmīgais Pantoleons palika neskarts un droši atmaskoja imperatoru. Tas Kungs vairākas reizes parādījās viņam un stiprināja viņu. Tajā pašā laikā pagānu tiesas priekšā tika vesti arī priesteri Ermolajs, Ermips un Ermokrats. Viņi drosmīgi apliecināja Saldo Jēzu Kristu, un viņiem nocirta galvas. (piemiņas diena 26.jūlijs).
Pēc imperatora pavēles svēto lielmocekli Pantoleonu atveda uz cirku un iemeta arēnā, lai viņu saplēstu zvēri. Bet plēsīgie zvēri laizīja viņam kājas un atstūma cits citu, lai pieskartos svētā rokai. Redzot to, skatītāji piecēlās no vietām un sāka saukt: «Liels ir kristiešu Dievs! Lai tiktu atbrīvots nevainīgais un taisnais jauneklis!» Sadusmotais Maksimians pavēlēja kareivjiem nogalināt ar zobeniem visus, kas slavēja Kungu Jēzu un pat nogalināt zvērus, kuri neaiztika svēto mocekli. Redzot to, svētais Pantoleons iesaucās: «Slava Tev, Kristu Dievs, ka ne tikai cilvēki, bet arī zvēri mirst par Tevi!»
Beidzot, zaudējis prātu no dusmām, Maksimians lika Pantoleonam nocirst galvu. Kareivji atveda svēto nāvessoda vietā un piesēja pie olīvkoka. Kad lielmoceklis sāka lūgt Dievu, viens no kareivjiem iesita viņam ar zobenu, bet zobens palika mīksts kā vasks un neievainoja svēto. Izbrīnītie kareivji iesaucās: «Liels ir kristiešu Dievs!» Tajā brīdī Tas Kungs vēlreiz atklājās svētajam, nosaucot viņu par Panteleimonu (kas nozīmē «daudzžēlīgais») Pantoleona vietā, par viņa lielo žēlsirdību un līdzcietību. Sadzirdot Balsi no Debesīm, kareivji nokrita uz ceļiem un lūdza piedošanu. Bendes atteicās turpināt nogalināt, bet lielmoceklis Panteleimons lika izpildīt imperatora pavēli. Tad kareivji ar asarām atvadījās no lielmocekļa, skūpstot viņa roku. Kad moceklim nocirta galvu, no brūces kopā ar asinīm iztecēja arī piens, bet uz olīvkoka izauga dziedinoši augļi. Redzot to, daudzi cilvēki noticēja Jēzum Kristum. Svētā Panteleimona miesa, kuru iemeta ugunskurā, palika neskarta, un Nikomidijas cietēju kristieši apglabāja blakus esošajā sholastam Adamantam piederošajā zemes gabalā.
Svētā lielmocekļa Panteleimona vārdu piesauc Eļļas Svaidīšanas Sakramentā, ūdens iesvētīšanā un lūgšanā par slimojošiem. Viņa piemiņu īpaši svinīgi atzīmē Krievu Svētā Panteleimona klosterī Atona kalnā. Katedrāle viņam par godu tika uzcelta 1826.gadā pēc senu Atona dievnamu parauga. Altārī, dārgā šķirstā, glabājas galvenā klostera relikvija – svētā lielmocekļa Panteleimona galva. 8 dienas pirms svētkiem sākas pirmssvinības. Šajās dienās pēc vakara dievkalpojuma tiek dziedāti aizlūguma kanoni 8 balsīs, zīmīgi, ka katrai dienai ir īpašs kanons. Svētku dienā kalpo svētku Visnakts dievkalpojumu, un tūkstošiem viesu un svētceļnieku piedalās dievkalpojumā. Pēc rokrakstā sarakstīta Atona dievkalpojuma uzdrukāti piedziedājumi lielmocekļa kanona 9.dziesmai.