27.marts / 2018

Jakobštates ikona

   Saskaņā ar vēstījumu brīnumdarošā Jakobštates Dievmātes ikona tika atrasta Krievu – poļu – zviedru kara laikā (1654 – 1667 gadi) Daugavas ūdeņos. Un notika tas tā:

   Ūdeņos peldošā

   Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzīja upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesa krastā un tur ievēroja, ka no tās pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sāka pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām to aiznesa uz Holmhofas ciematu, kurā dzīvoja krievu ļaudis un bija neliels klosteris ar pareizticīgo baznīcu. Šeit Gudinskis atdeva ikonu, bet pats pieņēma pareizticību un kļuva par klostera iemītnieku Holmhofas ciematā.

   1670. gadā Kurlandes hercogs Jēkabs Ketlers, kura īpašumā atradās ciemats, dāvāja tam pilsētas statusu un nosauca to savā vārdā par Jakobštati (tagadējā Jēkabpils0. pēc pilsētas nosaukuma arī brīnumaini atrasto ikonu sāk dēvēt par Jakobštates ikonu.

   Drīz vien dziedināšanu no tās saņēma kāds vietējais ļaunu garu apsēstais zemnieks. Brīnuma liecinieks bija pareizticīgs tirgotājs Jēkabs Ratkēvičs, kurš pilsētā kārtoja savas tirdzniecības lietas. Redzētā saviļņots, viņš nolēma klosterī uzcelt jaunu baznīcu. Jaunā koka baznīca tika iesvētīta par godu Svētajam Garam, un no tā laika Jakobštates klosteri sāka dēvēt par Svētā Gara klosteri.

    Klostera aizgādne

   Neparasts izrādījās mazā klostera liktenis, kurš vairākkārt cieta karos, epidēmijās un ugunsgrēkos. Tomēr klosteris izturēja, bet 1774. gadā tajā tika uzbūvēta vēl viena baznīca, kura tika iesvētīta par godu svētītājam Nikolajam.

   1812. gadā pilsētu un klosteri izpostīja franči, kaut arī baznīcas un godājamā Jakobštates ikona saglabājās. Tomēr pēc kara klostera stāvoklis bija tik bēdīgs, ka 1817. gadā Svētā Sinode bija spiesta to slēgt, bet tā baznīcas pārveidot par draudzes baznīcām.

   1878. gadā Jakobštati pārņēma briesmīgs ugunsgrēks. Brīnumdarošo ikonu, kura tolaik glabājās Nikolaja baznīcā, apnesa ap bijušā klostera robežām, un baznīcas tika pasargātas no uguns. Tā svētā ikona izrādīja savu svētīgo palīdzību. Pēc trīs gadiem ugunsgrēks atkārtojās, bet pateicoties Vissvētās Dievadzemdētājas aizgādnībai, pilsēta un baznīcas no jauna tika izglābtas. Tad Jakobštates iedzīvotāji, pateicībā par Debesu Ķēniņienes palīdzību, pieņēma lēmumu atjaunot sagruvušo Svētā Gara baznīcu.

   Atjaunotā koka baznīca pastāvēja neilgu laiku: aprakstā teikts, ka tā kļuva par ļaundara sarīkota sprādziena liesmu upuri, un nodega līdz pamatiem. Bija nepieciešami vairāki gadi jaunas mūra baznīcas celtniecībai, un šī baznīca pastāv vēl šodien. Šurp pārnesa brīnumdarošo ikonu, kurai tika izgatavots ozolkokā griezts kiots. Ikonai bija sudraba riza ar zelta vainagiem un daudzu dārgmetāla rotājumi, kurus bija dāvājuši dievlūdzēji. Dievlūdzēji ļoti godināja brīnumaino Jakobštates Dievmātes ikonu: katru gadu maijā no 1901. līdz 1914. gadam to nesa godināšanai uz Rīgu, bet pēc tam uz Mītavu (tagadējo Jelgavu).

    Pazudusī ikona

   Eksistē vairākas ikonas pazušanas versijas, - stāsta Bīskaps Aleksandrs. – Uzskata, ka XX gadsimta sākumā ikona tika paslēpta zem baznīcas grīdas, lai to savā īpašumā neiegūtu boļševiki. Tomēr ir ziņas par to, ka 1915. gadā sakarā ar tuvojošos karadarbību, ikonu evakuēja uz Krievijas vidieni, uz Rževas pilsētu. Ateistiskās vajāšanas gados baznīcu kalpotāji tika nogalināti, bet baznīcas iznīcinātas. Tādēļ nav izslēgts, ka ikona tika iznīcināta kā daudzi pareizticības svētumi. Labākajā gadījumā to izglāba kāds dievbijīgs kristietis, kura mājās šī ikona atrodas vēl šodien. Iespējams, šī cilvēka pēcteči pat nenojauš, kāds dižens svētums viņiem pieder.

   Visbeidzot, uzskata, ka Jakobštates ikonu aizvedis kāds vācu ģenerālis, kurš krājis pareizticīgos svētumus. Lai kā arī bijis, Jakobštates ikona nav atgriezusies, un paši rūpīgākie meklējumi, veikti Krievijas teritorijā, izrādījušies neauglīgi. Šodien Baznīca neko nezin par šī svētuma likteni. Šādos gadījumos pieņemts atjaunot pazaudēto tēlu pēc saglabātajām kopijām un rakstveida liecībām.

    Atdzimšana

   Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs lūdza Svētīgākā Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Aleksija II svētību godājamā tēla atjaunošanai, lai atjaunotu Jakobštates ikonas godināšanu.

   1996. gadā atvērtajā Svētā Gara klosterī saglabājies kādreiz nozaudētās ikonas kiots un divas ikonas kopijas, - turpina Augstisvētītais Daugavpils Bīskaps Aleksandrs, - vienu kopiju 1888. gadā veidojis Rīgas ikonu gleznotājs P. Zikovs. Tajā ikona attēlota eņģeļu pacelta pār pilsētu un baznīcām. Otrās kopijas radīšanas laiks attiecināms uz 20. gadsimta sākumu. Sekojot senai baznīcas tradīcijai, pēc tās atjaunots Jakobštates ikonas tēls.

   Ikonu veidojuši Maskavas meistari, un tā ir patiess baznīcas mākslas darbs. Pats Vissvētās Dievadzemdētājas Tēls ar Dievbērnu rokās ir neliels, tas pietuvināts oriģinālās ikonas izmēriem – 25 x 18 centimetri. Šis tēls ievietots lielajā ikonā, kurā attēloti divi eņģeļi, kuri savās rokās tur Vissvētās Dievadzemdētājas tēlu.

   Vēsturē šādi gadījumi nav reta parādība: pēc nozaudētajām brīnumdarošo ikonu kopijām tiek gatavotas jaunas ikonas, un šīs ikonas kļuvušas ne mazāk godājamas kā paši to oriģināli. Nozaudētās Jakobštates ikonas vēsture turpinās ar brīnumainā svētuma atdzimšanu.

   2008.gada 19. jūlijā ikona svinīgi tika nogādāta Rīgā no vienas no senākajām Maskavas baznīcām – Vissvētās Dievadzemdētājas Rizas Nolikšanas Vlahernā dievnamā Kremlī, kur 15.jūlijā Svētīgākaigs Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II iesvētīja Jakobštates Visšķīstas Dievadzemdētājas ikonu. 25.jūlijā ikonu pārnesa uz Jēkabpili, kurā tā arī šodien atrodas Svētā Gara klosterī.