Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Vēstījums
Augstisvētītie brāļi Virsgani, visgodājamie priesteri un diakoni, Dievu mīlošie inoki un inokiņas, mīļie brāļi un māsas – Kristus Baznīcas bērni!
Sūtot slavu un pateicību Svētajā Trijādībā slavējamajam Dievam – Tēvam, Dēlam un Svētajām Garam, uzsākam Kristus Piedzimšanas gavēni, kas ir labvēlīgs laiks mūsu dvēseles pestīšanai. Kristus Piedzimšanas gavēnis nav tik stingrs kā Lielais vai Dievmātes Aizmigšanas gavēņi, taču arī šai laikā Svētā Baznīca aicina mūs ne tikai miesas atturībai, ierobežojot uzturu, bet arī garīgai. “Gavējot, brāļi, miesā, gavējam arī garā” ( no stihiras Lielā gavēņa pirmās nedēļas trešdienā). Garīgais gavēnis paredz atturēšanos no izklaidēm, trokšņa, tukšām un nevajadzīgām izpriecām, tukšām sarunām, no visa, kas novērš mūs no Dieva, no lūgšanas, no Baznīcas. Galvenais cilvēka dzīvē – savas mūžīgās dvēseles glābšana. Viss pārējais šai dzīvē ir relatīvs. Cilvēks parastajā laicīgajā dzīvē var daudz ko sasniegt vai nesasniegt, bet ne viens, ne otrs nav noteicošais vissvarīgākajā – cilvēka pestīšanā un viņa dzīvē pēc nāves. Katram cilvēkam neizbēgami būs ar to jāsastopas! Dzīvojot grēcīgajā pasaulē uz zemes, cilvēks ir pakļauts grēka varai. Pati cilvēka grēkā krišanas rezultātā aptumšotā daba ir grēcīga. “ Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu” (Ekklez.7,20). Vai, kā ir teikts daudzās lūgšanās, “nav cilvēka, kurš nodzīvos vienu dienu un nesagrēkos.”
Cilvēka glābšanas sākums ir sevis paša grēcīguma apziņā. Kad mēs redzam, ka mēs paši esam ļoti grēcīgi, un mums ir nepieciešama pestīšana un patiesa savu grēku nožēla Dieva priekšā, tad mums vairs neinteresē citu cilvēku grēki. Vissmagākais grēks ir atkrišana no Dieva un Svētās Kristus Baznīcas. Dievs vienmēr ir līdzās cilvēkam, bet cilvēks, izmantodams viņam Dieva dāvāto izvēles brīvību, ikdienas rūpju, kaislību, lepnības, pašmīlības, mantkārības pārņemts, brīvprātīgi novēršas no Dieva. Kad ticīgs cilvēks atstāj novārtā savu ticību Kristum Pestītājam, tad viņu var piemeklēt likstas, bēdas un slimības. Cilvēku grēki, nepilnības un kaislības var izdziedināt tikai ar gavēni un lūgšanu. “Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību” (Mt. 17,21).
Tieši gavēņa laikā Svētā Baznīca aicina mūs atbrīvoties no mūsu sagrēkojumu nastas, attīrīt savu sirdsapziņu, izsūdzēt Dievam grēkus priestera klātbūtnē Baznīcā, piedalīties Svētajā Vakarēdienā un pastiprināti lūgt Dievu, lai Viņš novērš no mums “Savas uz mums taisnīgi vērstās dusmas” (no lūgšanas par pasargāšanu no nāvējošas sērgas). Nepiedotu grēku nav, ir tikai nenožēloti grēki. Dieva cilvēkmīlestība nav vārdos izsakāma, viņa žēlsirdība ir bezgalīga. Uz Dieva mīlestību mums ir jāatbild ar savu dedzīgo mīlestību pret Viņu, Savu Radītāju un Pestītāju, pret Viņa Svēto Baznīcu, Tās Sakramentiem un dievkalpojumiem. Neaizmirsīsim, ka bez Baznīcas nav pestīšanas, izpildīsim Dieva bausli par mīlestību pret ikvienu cilvēku.
Gatavojoties Kristus Piedzimšanas svētkiem, būsim nenogurstoši gavēšanā, lūgšanās, mīlestībā, pārdomās par garīgām lietām, lūgsim Dievu, tāpat kā visas Latvijas kristīgās konfesijas tagad, lai Viņš pasargā visas valstis, mūsu dzimteni Latviju, visus tās iedzīvotājus un ikvienu no mums, no mūs piemeklējušās epidēmijas.
Ir nepieciešams ievērot visus medicīnas iestāžu ieteiktos piesardzības pasākumus, kā arī mūsu valdības Ārkārtējās situācijas laikam apstiprinātos noteikumus. Šajās svētajās Kristus Piedzimšanas gavēņa dienās Žēlīgais Dievs lai pasargā mūs visus, mūsu Svēto Baznīcu, mūsu Latvijas valsti, Valdību un visus tās iedzīvotājus mierā, ticība, mīlestībā, lūgšanās, veselībā.
Dieva svētība, Debesu Ķēniņienes Patvērums un mana Virsgana svētība lai vienmēr ir ar Jums.
Dieva žēlastībā,